Atklāt sevi, savas spējas, talantus un atrast savu aicinājumu – tas ir katra cilvēka svarīgākais uzdevums!
Sabiedrībā vieni no lielākajiem maldiem, ir uzskats, ka ir apdāvināti un neapdāvināti cilvēki. Protams, dažos apdāvinātību var pamanīt uzreiz, dažos to uzreiz nepamanām, bet tas vēl nenozīmē, ka tās nav! Katrā ir noteiktas spējas, bet tās, protams, ir jāattīsta. Kāpēc?
Tāpēc ka viss pasaulē ir savstarpēji saistīts. Sabiedrība ir kā viens vesels organisms, kur katrs cilvēks ir kā noteikta ķermeņa daļa. Un ja cieš viena ķermeņa daļa, tad tas atsaucas uz visu organismu.
Pirmkārt, jāīsteno pārmaiņas cilvēku apziņā. Atrodot sevi un aizņemot savu vietu sabiedrībā atbilstoši ar saviem iedzimtiem talantiem un apdāvinātībai, cilvēks ne tikai pats kļūtu laimīgs, bet arī ar to bagātinātu visu sabiedrību. Ja tas tā nenotiek, tad notiek sevis iznīcināšana, pēc kā cilvēks jau vairs nevar būt radošs un oriģināls, bet ir tikai staigājošs šablons!
Daudzi kļūst psiholoģiskiem vergiem. Protams, var teikt, ka tādus viņus ir izveidojusi apkārtējā vide. Vergi nav gatavi pastāvīgi domāt un rīkoties. Viņiem tikai dod un dod! Izglītību – dod! Darbu – dod! Algu – dod! Vairāk! Un ja nedosiet, tad mēs aizbēgsim uz Ameriku vai Eiropu, lai mūs baro tur, ja jūs to nevariet.
Bet ir tāds sens sakāmvārds : «Darbojieties – un spēki radīsies!»
