Grāmata „Radošais mārketings” iznāca 2008. gadā, tieši pirms krīzes. Toreiz rakstot šo grāmatu vēl viss Latvijā ritēja pa vecam – cēla daudz jaunas ēkas, cilvēki ņēma lielus kredītus, nebija tāds bezdarbnieku vilnis, un es tomēr sajutu pārmaiņas.... Toreiz vēl es nezināju vai mani pieņēmumi ir pareizi... Es pētīju tendences, kas notika pasaulē un sapratu, ka laiks par to uzrakstīt arī citiem. Tagad viss piepildās – straujās pārmaiņas notiek pasaulē, biznesā, izglītībā. Ar radošo industriju plašu un strauju attīstību palielinās pieprasījums pēc radošiem darbiniekiem. Viņi kļūst par pasākuma producentiem, režisoriem, aktieriem.
***
Katras valsts nākotne sākas no tās izglītības sistēmas, kas formē sabiedrības morālo, tikumisko un intelektuālo potenciālu. Jo drīzāk šajā sistēmā tiks ieviestas metodes, kas analoģiskas radošajai pedagoģijai, jo spēcīgāka un bagātāka būs valsts. Pastāv trīs galvenās pieejas radošā un intelektuālā talanta spēju attīstībai:
- motivācija,
- vērtības,
- personīgās īpašības.
Intelektuālās spējas nepieciešamas, bet nav pietiekamas personības radošās personības aktivitātei. Augsta līmeņa intelekta attīstība nodrošina augsta līmeņa radošo spēju attīstību un otrādi.
Apkopojot vairāku zinātnieku pētījumu rezultātus, varēja diferencēt astoņus būtiskākos kreativitātes kritērijus:
1. prasme ieraudzīt problēmu, strauji reaģēt, prasme ieraudzīt problēmā pēc iespējas vairāk atšķirību un sakarību;
2. elastība kā prasme: spēt saprast jauno un paskatīties no jauna skata punkta, atteikties no jau pierastā;
3. saprast jaunas pārmaiņas un atteikties no jau iepriekšējā viedokļa vai uzskata;
4. oriģinalitāte, spēja distancēties no šabloniem;
5. spēja pārgrupēt idejas un sakarības;
6. spēja abstrahēties vai analizēt;
7. spēja konkretizēt vai sintezēt;
8. sajust tādu ideju, kas pakļaujas organizēšanai un strukturizēšanai.
Turklāt tika noskaidrots, ka kreativitātei mākslā un zinātnē ir vienādas iezīmes, kas ļauj radošās spējas “pārnest” no viena uz otru.
Kreatīvai personībai piemīt:
- pašpārliecinātība;
- patstāvība spriedumos;
- spēja grūtībās saskatīt pievilcību;
- skaidri estētiskie orientieri;
- spēja riskēt.
Ričards Florida (Richard Florida) savā grāmatā “Kreatīvā klase” (Creative class) sadala mūsdienu profesijas četrās lielās grupās: kreatīvā, darba, apkalpošanas un lauksaimniecības klase. Kreatīvā klase sastāv no divām mazākām klasēm:
1. Superkreatīvie profesionāļi:
programmēšanas un matemātikas profesijas,
arhitektūras un inženieru profesijas,
sociālo un dabas zinātņu profesijas,
izglītības, audzināšanas un bibliotēkas darbinieku profesijas,
mākslas, dizaina, izklaides, sporta, plašsaziņas līdzekļu profesijas.
2. Kreatīvie profesionāļi:
vadības profesijas,
biznesa un finanšu profesijas,
tiesību zinātņu profesijas,
veselības aizsardzības profesijas (ārsti un tehniskie speciālisti),
vadošie profesionāļi, kas saistīti ar pārdošanu un pārdošanas vadību.
Tomēr īpaši tiek izceltas divas kreatīvās klases: fabrikas strādnieku un lauksaimniecības klases, kas arī nevar pastāvēt bez radošā elementa. Arī strādājošiem un apkalpojošajam personālam patstāvīgi pieaug kreativitāte, piemēram, ilgtermiņu racionālās programmas rūpnīcās, kas izmanto ne tikai darbinieku fizisko darbu, bet arī viņu priekšlikumus un idejas. Tas nozīmē, ka kreatīvā klase, kas pašlaik atrodas formēšanās stadijā, turpinās tikai augt, pārstrādājot tradicionālās ekonomikas funkcijas kreatīvos nodarbošanās veidos.
Diemžēl vēl līdz šai dienai notiek tipveida studentu sagatavošana darba tirgum pēc noteiktiem standartiem, kā agrāk, kad patērētājs bija racionāls “ekonomisks” cilvēks, kas pieņem racionālu ekonomisku lēmumu.
Arvien lielāku lomu šodien spēlē personības mārketings. Priekšplānā izvirzās radošs darbinieks, kas spēj pats organizēt savu darbu, bet diemžēl tradicionālā izglītības sistēma tādus darbiniekus nemāca.
