Precīza loģiskā domāšana, par kuru atbild mūsu smadzeņu kreisā puslode, atveda mūs uz Informācijas laikmetu. Tagad to nomaina Konceptuālais laikmets, kam ir raksturīga radošā domāšana. Laikmets, kas ir pilns ar līdzpārdzīvojumiem un emocijām.
Mums bērnībā vecāki deva viņiem zināmus padomus: labi mācies, ej uz skolu un centies apgūt profesiju, ar kuru tu spētu iegūt pienācīgu līmeni dzīvē, iespējams, iegūt autoritāti. Ja veicas matemātikā un ķīmijā, tad jāmācās par ārstu. Ja veicas vēsture, jākļūst par juristu. Ja tev nav paveicies ar gēniem, un tu neesi pietiekoši daiļrunīgs, tad jākļūst par grāmatvedi. Tad parādās datortehnoloģijas. Vēlāk uz mūsu rakstāmgaldiem parādās top- menedžeru veiksminieku Bila Geitsa, Stīva Džobsa fotogrāfijas. Viņiem izdevās dažos gados izveidot savas impērijas, kad vēl nebija pat sasnieguši trīsdesmit gadu vecumu. Sāka vērties biznesa skolas, un panākumi bija noslēpušies trīs maģiskos burtos MBA.
Nodokļu speciālisti, ārsti-rentgenologi, finansu analītiķi, programmu produktu izstrādātāji. Vadības jomas guru Pīters Drukers nosauc šo grupu darbiniekus par intelektuāliem darbiniekiem.
„Šie cilvēki”, rakstīja viņš,” kuri maksā par zināšanu realizāciju, ko saņēma skolā, bet ne par fizisko spēku vai prasmi strādāt ar rokām”. Prasme pielietot teorētiskās zināšanas un analītiskās prasmes. Un jebkurš no mums varēja stāties viņu rindās. Viss, kas bija vajadzīgs: priekšzīmīgi mācīties un spēlēt pēc režīma likumiem. Tas arī bija ceļš uz profesionāliem panākumiem un pašrealizāciju.
Bet kamēr mēs pārvarējām zinātnes robežas, notika kaut kas savāds: pasaule izmainījās. Nākotne vairāk nepieder ļaudīm, kuri spēj spriest ar datora loģiku, ātrumu un punktualitāti. Tā pieder cita tipa cilvēkiem ar citu domāšanas tipu. Šodien ekonomikas neprognozējamība visu sagrieza otrādi. Savā laikā kāds ļoti precīzi noraksturoja šo procesu, teikdams, ka vislielākās revolūcijas notiek galvās.
Pavisam nesen, tie, kam bija panākumi skolā, darbā un biznesā, bija tipiski kreisās smadzeņu puslode pārstāvji. Tās bija līnijveida, loģiskas, analītiskas spējas, ko mērīja ar testiem. Arī šodien šīs spējas ir vēl nepieciešamas, bet ar to vien nepietiek.
Pasaulē, kura apgriezusies ar kājām gaisā, informāciju plūsmām un pilna ar alternatīvām, spējas, kas attiecas galvenokārt uz labo smadzeņu puslodi, ne kreiso. „Vīzija”, intuīcija, radoša problēmu risināšana, māka redzēt visu ainu kopumā un daudz gadus uz priekšu”, spēja paredzēt notikumus un redzēt visneiedomājamākās kopsakarības – visas šīs prasmes, kas iziet ārpus parastās realitātes un vienkāršas analīzes.
Informācijas laikmets, kuram mēs tik lieliski esam sagatavojušies, ir beidzies. Tā vietā nāk tas, ko mēs saucam par Konceptuālo gadsimtu.
Koncepciju, stratēģiju un nākotnes scenāriju radīšana, cilvēku sadarbība, spēja atrast prieku sevī un izsaukt to citos, iziet no pierastiem rāmjiem tiecoties pēc mērķa un jēgas.
Attīstīt šīs konceptuālās spējas nebūs viegls uzdevums katram no mums. Dažam šī perspektīva liksies nesasniedzama. Bet nevajag bēdāties. Tās spējas, kuras šajā laikā irir vērtība, ir fundamentālas cilvēciskām būtnēm. Galu galā mūsu senči neaizrāvās ar elektroniskām tabulām un kodu atšifrēšanu. Viņi stāstīja pasakas un mēģināja izgudrot kaut ko jaunu. Tās spējas bija daļa no cilvēku dabas. Vienkārši vairākas paaudzes tās bija aizmirsušas - Informācijas laikmetā „augsti konceptuālie muskuļi” bija atrofējušies. Mūsu uzdevums – atgriezt tos iepriekšējā formā.
Gribat šodien gūt panākumus? Aizmirstiet, ko vakar teica vecāki un bosi. Tā vietā dariet to, ko jūsu darba devēji nevar izveidot arī par mazu naudu, ko ātri nevar izdarīt datori.
